MĀKSLAS DIENAS 2017
Mākslas dienas ir radoši un interesanti svētki, kas ik gadu tiek svinēti arī Latvijā. Šī gada mākslas dienu ietvaros Balvu mākslas skolā audzēkņi pētīja latviešu mākslinieku daiļradi, lai, iedvesmojoties no pētāmajiem māksliniekiem radītu savus mākslas darbus, kas gala rezultātā pārtapa interesantā vides objektā, ko var apskatīt pie Balvu Mākslas skolas.
Radošajā pētījumā 140 skolas audzēkņi kopā ar 9 skolotājiem izmēģināja dažādu vizuālās mākslas veidu mākslinieku rokrakstu ar akrila krāsām.
Pētījām Valda Buša daiļradi, kas ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu ainavistiem. Dzimis Balvu rajona Susāju pagastā. Kopš pirmajām izstādēmtapušas ap 3 tūkstoši gleznu, sarīkojis ap 30 personālizstādēm un piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. Mākslinieka rokraksts viegli atpazīstams. Valdis Bušs glezno spilgti, lieliem triepieniem, ļaudamies brīvai krāsu izjūtai, savai emocijai un faktūras brīvībai. Viņa gleznās raksturīgs spilgti dzeltenais, zilais, sarkanais, ko reizi pa reizei vēl akcentē ar melno. Optimismu viņš pauž glezniecībā – spilgtā ekspresīvā krāsainībā un gados izkoptā otas triepiena virtuozitātē. Galvenais izteiksmes līdzeklis – krāsa, krāsu kontrasti. Melno krāsu izmanto tikai lai paspilgtinātu kontrastus, vai precizētu zīmējumu. Melnais ar gadiem tiek izmantots arvien mazāk darbos.
Interesanti pētījumi bija pārvēršot tekstildarbus glezniecībā, pētot Ievas Vēzes Dreimanes un modes mākslinieces Elitas Patmalnieces daiļradi. Ieva Vēze Dreimane savos darbos atklāj drosmīgus krāsu risinājumus, saspēlējoties ar jautrām vasarīgām krāsām. Elita Patmalniece ir pazīstama arī kā gleznotāja, kura mākslas darbus veido neierastā tehnikā, piemēram, viņa rada divdimensionālas krāsainas, stilizētas ainavas un klusās dabas izšuvumus uz auduma.
Pētījām grafiķa, Pētera Džigura rokrakstu, kurš dzimis Balvos. Mākslinieks par darba procesu teic: „Mana māksla ir saprotama tāpat kā uzgleznotsainava, kurā redzams koks, kalns, ceļš, upe, saule, mākoņi... Tikai skatoties manās kompozīcijās, mazliet jāpiedomā, kāpēc tas ir attēlots tā un ne savādāk. Tas, ko es radīšanas brīdī izjutu, ko tajā mirklīdomāju - tas arī tika uzzīmēts un uzgleznots.“ Mākslinieka rokraksts - krāsaini laukumi uz balta fona vai ierastā melnbaltā grafika. Ģeometriskas kompozīcijas, kurās tīru krāsu laukumos iekodēta latviskā interpretācija par mandalu, totēmismu un pasaules kārtību un filozofiju.
Spilgti, koši krāsu akcenti tika pētīti Ilzes Avotiņas daiļradē. Gleznotāja ieņem nozīmīgu vietu latviešu mākslā. Viņas glezniecība balstīta postmodernisma izteiksmes principos, kur svarīga vieta ir tīru krāsu pielietojumam un to savstarpējām kombinācijām. Māksliniece pievērsusies visdažādākajām žanriem spilgtā, luminiscējošā kolorītā gleznojot dekoratīvi ornamentālas ainavas, klusās dabas, figurālas kompozīcijas, portretus. Viņas vārds apvīts ar vien viņai raksturīgo košo krāsu gammu.
Dekoratīvitāti pētījām vitrāžistes Lauras Vizbules darbos. Mākslinieces izstādēs apskatāmas dzīvespriecīgas abstrakcionisma gleznas, kurās dominē krāsa, un vitrāžas, kuru iedvesma gūta no baznīcu logu rozetēm. Mākslinieces darbos sasaucas krāsas un emocijas kā izteiksmes līdzeklis, lai izteiktu izjūtas un veidotu dažādas noskaņas, kurās var izjust plašu emociju gammu.
Jaunus risinājumus gleniecībā meklējām dvīņu brāļu Kaspara an Kristapa Zariņu darbos. Kaspars Zariņš ir suverēna personība ar spilgti izteiktu individuālu stilu. Rokraksts - īpašā kompozīcijas veidošanas māksla un personīgo simbolu sistēmas izveidošana. No gleznas uz gleznu pāriet Pedanta tēls kā paša autora alter ego, kuru izteiksmīgi pavada Pizas tornis, Venēcijas tiltiņš, suns, putns, kuģis. Šī spēle ap personāžu liek noticēt tā esamībai un pasaulei ap to. Kristapa Zariņa glezniecība vienmēr ir bijusi atraisīta, tā ir pilna vitalitātes un iekšēja miera. Roksraksts - postozi otas triepieni ar caurspīdīgumu, krāsu bagātība un reālismā balstīta forma - sievietes tēls. Pēdējo gadu laikā mākslinieks pievērsies glezniecībai uz papīra jauktā tehnikā ar akrilu un akvareli.
Svdabīgs redzējums tika pētītt Rasas Jansones mākslas darbos. „Krāsa ir mans skatiens“, saka Rasa Jansone. „Tās sejas peldas manā skatienā, tai krāsā.“ Māksliniece savās gleznās artikulē ģimenes lietas, jo jūtas tiesīga izteikties par saviem tuvajiem. Rasa Jansone savās gleznās runājusi par savu sievišķo pasaules izjūtu un pieredzi, kā sieva, kā māte, kā dzimtas atmiņas glabātāja.
                                                   
|